Latvija ceļā uz NATO

(large)

1991. - 1994. gads

  • Valsts aizsardzības struktūru un sistēmas veidošana sākas 1991.gadā vienlaicīgi ar valsts neatkarības atgūšanu. Jau 1991.gada janvārī tiek izveidots Sabiedriskās drošības departaments. Tā paša gada augustā tiek izveidota Zemessardze. 1991.gada novembrī ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu tiek dibināta Aizsardzības ministrija (AM), kas tiek veidota uz Sabiedriskās drošības departamenta bāzes. 1992.gada sākumā sākas arī Aizsardzības spēku militāro formējumu veidošana.
  • 1994.gada novembrī, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi, tiek izveidoti Nacionālie bruņotie spēki (NBS);
  • sākas Baltijas valstu sadarbība militārajā jomā;
  • bruņoto spēku attīstībā nozīmīgs atbalsts un palīdzība tiek saņemta no ārvalstu partneriem.

1995. - 1997. gads

  • Tiek skaidri definēti valsts drošības un aizsardzības politikas mērķi - dalība NATO un Eiropas Savienībā;
  • tiek izstrādāta aizsardzības koncepcija, kas balstās uz totālās, teritoriālās aizsardzības principiem;
  • tiek precīzi sadalīti pienākumi starp Aizsardzības un Iekšlietu ministriju (Robežsardze nonāk Iekšlietu ministrijas padotībā);
  • Latvija aktīvi iesaistās NATO Partnership for peace programmā.

1998. - 2004. gada 29. marts

  • 1999.gadā aprīlī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Vašingtonā Latvija kopā ar citām 6 kandidātvalstīm uzsāk „Rīcības plāna dalībai NATO" procesu, kas NATO valstu un valdību vadītāju tikšanas laikā Prāgā 2002.gada novembrī noslēdzas ar uzaicinājumu pievienoties aliansei;
  • 2001.gada aprīlī Saeima pieņem Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kura mērķis ir noteikt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO, lai nodrošinātu NBS ilglaicīgas attīstības plānošanas sistēmu un veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu paaugstināšanu;
  • 2004.gada 29.martā Latvija kļūst par NATO dalībvalsti.

No 2004. gada 29. marta

  • Pēc uzaicinājuma saņemšanas iestāties NATO, Aizsardzības ministrija veic stratēģisko aizsardzības sistēmas izvērtējumu, uz kura pamata tiek izstrādāta jauna Valsts aizsardzības koncepcija, ko Saeima apstiprina 2003.gada novembrī;
  • Latvija uzsāk pāreju no totālai, teritoriālai aizsardzības sistēmai atbilstošiem spēkiem uz kolektīvās aizsardzības uzdevumiem piemērotām mobilām, ātri reaģēt spējīgām vienībām;
  • sākas pakāpeniska obligātā militārā dienesta karavīru skaita samazināšana un pāreja uz profesionālo dienestu (no 2007.gada 1.janvāra NBS dienēs tikai profesionālā dienesta karavīri);
  • mainās Zemessardzes loma, notiek Zemessardzes bataljonu specializācija kaujas atbalsta un kaujas atbalsta nodrošinājuma jomās, 2005.gadā zemessargu rota pirmoreiz piedalās NATO starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR);
  • Tiek izveidota AM padotības iestāde Jaunsardzes centrs, kura mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšana. Vienlaikus Jaunsardzes uzdevums ir ieinteresēt jauniešus par militāro dienestu, tādējādi paplašinot motivēta profesionālā dienesta personālsastāva atlases iespējas. Jaunsardzē var iesaistīties ikviens skolēns 12-18 gadu vecumā. Jaunsargu teorētiskā apmācība notiek skolās, ar kurām Jaunsardzes centrs ir noslēdzis sadarbības līgumu. Uz 2006.gada 1.jūniju Jaunsardzei ir 69 sadarbības skolas visā Latvijā.  Jaunsardzē darbojas gandrīz 6800 jaunieši no visiem Latvijas novadiem.

Latvija - NATO dalībvalsts

2004.-2005.gads 

No 2004. gada 28.-29.jūnijam Stambulā notika pirmā NATO galotņu tikšanās pēc Alianses vēsturiskās paplašināšanās, un pirmo reizi šādā sanāksmē kā pilntiesīga NATO dalībvalsts piedalījās arī Latvija. NATO galotņu tikšanās laikā vēlreiz tika uzsvērta transatlantiskās saiknes nozīme mūsdienās, kā arī NATO sabiedroto gatavība kopīgi stāties pretī 21. gadsimta drošības draudiem un izaicinājumiem. NATO ir uzsākusi būtisku pārmaiņu procesu, un Ziemeļatlantijas aliansei arī turpmāk būs būtiska loma tās dalībvalstu vērtību aizsardzībā un cīņā ar kopīgiem draudiem un izaicinājumiem jebkur pasaulē.

2004.gada laikā Latvija arvien vairāk iesaistījās NATO un starptautiskās politikas veidošanā. 16.februārī Latvija pirmo reizi piedalījās NATO Parlamentārās Asamblejas kopīgā dalībvalstu un ielūgto valstu sanāksmē Briselē. Parlamentārās asamblejas un NATO pārstāvji savās diskusijās pievērsās jautājumiem, kas nosaka Alianses dienaskārtību pirms Stambulas samita. 2.novembrī Rīgā notika NATO Politisko vadlīniju darba grupas (Executive Working Group) sanāksme. 2004.gada 9.decembrī ārlietu ministrs Artis Pabriks piedalījās NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē, savukārt 14.decembrī ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke Briselē tikās ar NATO ģenerālsekretāra palīgu politiskajos un drošības politikas jautājumos Ginteru Altenbergu. Politiskajās konsultācijās tika pārrunāta jauno dalībvalstu integrācija NATO struktūrās. 

2005. gada 29. martā NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers apsveica Latviju ar pirmo dalības gadu NATO. Shēfers norādīja, ka "Latvijas un sešu citu jauno dalībvalstu pievienošanās NATO pirms gada ir devusi savu labumu ne tikai Latvijai, bet arī NATO un kopumā visa Eiroatlantiskā reģiona drošībai. Visas mūsu septiņas jaunās dalībvalstis pilnībā piedalās to vērtību veicināšanā, kas padara NATO par patiesu sadarbības, demokrātijas un miermīlīgu attiecību simbolu. Tās spēlē konstruktīvu lomu NATO Padomē, palīdzot aliansei sasniegt vienprātību. Tāpat tās sniedz reālu un nozīmīgu militāru ieguldījumu, piedaloties alianses operācijās vitāli stratēģiski svarīgos reģionos un uzņemoties saistības padarīt NATO spējas vēl piemērotākas jaunajai drošības videi. Latvija un sešas citas valstis, kas pērn pievienojās aliansei, ir pilnībā iekļāvušās NATO ģimenē".

2005. gada 19. jūnijā tika publicēti tirgus un sabiedriskās domas izpētes firmas  "Latvijas Fakti" jūnijā veiktā pētījuma rezultāti. Aptaujas dati liecina, ka Latvijas dalību NATO atbalsta 77.7% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2004.gada augustu atbalsts Latvijas dalībai NATO sabiedrībā ir palielinājies par 3.7% (2004.gada augustā - 74.0%). Latvijas iedzīvotāji atbalstu NATO visbiežāk (27.8%) pamato ar to, ka Latvijas dalība NATO veicina valsts un iedzīvotāju drošību, ceļ Latvijas starptautisko prestižu un ietekmi (15.2%), kā arī ar to, ka kopīga aizsardzība ir lētāka nekā individuāla (11.8%). 

Ziemeļatlantijas Padomē ārlietu ministru līmenī 2005.gada 8. decembrī Briselē, Beļģijā Rīga tika oficiāli apstiprināta kā nākamās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norises vieta. Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks pateicās kolēģiem par atbalstu un doto iespēju Rīgai rīkot tik nozīmīgu pasākumu, vienlaikus paužot Latvijas apņēmību veikt šo nozīmīgo uzdevumu. Ārlietu ministri arī apliecināja, ka nākamās galotņu sanāksmes dienas kārtībai ir jābūt gan par politisko, gan militāro NATO pārveidi.

Citāts

Baiba A. Rubesa

"Mēs atbalstām NATO samitu, jo ticam valsts un privātā sektora partnerībai. Kopīgs darbs pie veiksmīgas NATO samita norises ir lieliska iespēja to īstenot.
SIA Latvija Statoil rūp enerģijas drošība pasaulē. Ja pasaulē valdīs politiska stabilitāte, tai sekos arī ekonomika. Tādejādi naftas cenu līkne biržās un degvielas cenas pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, pārsteigumus nesagādātu..

- Baiba A. Rubesa,
SIA Latvija Statoil izpilddirektore

Ziņas