Latvijas etnogrāfisko cimdu renesanse
Lejuplādēt uzdāvināto cimdu attēlus šeit (200 MB)
1. Kāpēc NATO samita viesiem dāvināsim tieši adītus dūraiņus?
2. Kam tiks dāvināti Latvijas etnogrāfiskie dūraiņi?
3. Cik cimdu pāri tiks noadīti?
4. Kas ada dūraiņus NATO samita viesiem?
5. Cik adītāji iesaistīti cimdu tapšanā?
6. No kura reģiona ir visvairāk adītāju?
7. Cik vidēji cimdu pārus uzada viens cilvēks?
8. Kāds ir vidējais adītāju vecums?
9. Cik cimdu pāri tiek uzadīti vienā dienā?
10. Cik gramu dzijas tiek iztērētas vienam cimdu pārim?
11. Cik maksā viens cimdu pāris?
12. Kā atšķiras sieviešu un vīriešu cimdi?
13. Kā atšķiras Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes cimdu raksti?
14. Interesanti Latviešu tautas ticējumi par cimdiem
1. Kāpēc NATO samita viesiem dāvināsim tieši adītus dūraiņus?
Latvijas etnogrāfiskie adītie dūraiņi ir viens no veidiem kā parādīt Latvijas kultūras un etnogrāfisko rakstu bagātību. Cimdi ir Latvijai simboliski. Tas būs roku darbs, kas pasaulē tiek augstu vērtēts. Līdz ar to, tie būs vērtīga piemiņas velte no Latvijas, jo īpaši tāpēc, ka katrs cimdu pāris būs unikāls.
Iespējams daudzi no viesiem būs atbraukuši nesagatavojošies Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un būs priecīgi atrast savās somās dūraiņus. Tas taču būtu jauki, ka 4500 NATO samita viesu staigātu pa Rīgu Latvijas etnogrāfiskajos dūraiņos.
2. Kam tiks dāvināti Latvijas etnogrāfiskie dūraiņi?
Kā vienreizēju, latviešiem raksturīgu suvenīru cimdus uz vairāk kā 26 valstīm aizvedīs NATO samita delegāciju pārstāvji un mediji.
3. Cik cimdu pāri tiks noadīti?
Pavisam Latvijas rokdarbu meistari noadīs 4500 cimdu pārus Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales atšķirīgajos etnogrāfiskajos rakstos un krāsās.
4. Kas ada dūraiņus NATO samita viesiem?
Lauku sieviešu apvienība „Akorande” ada dūraiņus Kurzemes un Latgales etnogrāfiskajos rakstos, bet uzņēmuma „Ramid” rokdarbnieces ada Vidzemes un Zemgales novada dūraiņus.
5. Cik adītāji iesaistīti cimdu tapšanā?
Cimdu adīšanā iesaistīti 268 adītāju, no kuriem 3 ir vīrieši.
6. No kura reģiona ir visvairāk adītāju?
Visvairāk adītāju nāk no Vidzemes. Interesanti, ka viņas neada sava novada cimdus, bet kopā ar Latgales adītājām veido Latgales rakstu dūraiņus. Savukārt, latgalietes ķērušās pie Vidzemes un Zemgales rakstu adīšanas, bet Zemgalietes kopā ar Kurzemniecēm ada cimdus ar Kurzemes rakstiem.
7. Cik vidēji cimdu pārus uzada viens cilvēks?
Latvijas reģionos, kur ir mazāk adītāju, vienam meistaram sanāk noadīt līdz pat 30 cimdu pāriem. Savukārt, reģionos ar vairāk adītājiem, caur viena meistara rokām iziet 3 pāri dūraiņu.
8. Kāds ir vidējais adītāju vecums?
Vidējais adītāju vecums ir 60 gadi. Jaunākajai adītājai ir 30 gadu, savukārt vecākā dūraiņu meistare ir 86 gadus veca.
9. Cik cimdu pāri tiek uzadīti vienā dienā?
Jo lielāka pieredze, jo ātrāk top dūrainītis. Lielākoties viens cimdu pāris tiek adīts divas dienas. Veiklākajām adītājam vienā dienā top viens cimdu pāris.
10. Cik gramu dzijas tiek iztērētas vienam cimdu pārim?
Vienam cimdu pārim var būt nepieciešami līdz 90 gramiem dzijas. Lai uzadītu visus paredzētos dūraiņus, tiek iztērēti aptuveni 383 kg vilnas dzijas. Ir nepieciešams nocirpt 38 aitas, lai iegūtu visiem cimdiem nepieciešamo vilnas dzijas daudzumu.
11. Cik maksā viens cimdu pāris?
Viens cimdu pāris vidēji maksā 11 Ls (bez PVN).
12. Kā atšķiras sieviešu un vīriešu cimdi?
Sieviešu un vīriešu cimdiem, pirmkārt, ir atšķirīgi izmēri. Vīriešu cimdi ir lielāki. Turklāt par vīrieša dūraini liecina tā nopietnās un atturīgās krāsas. Sieviešu cimdiem tās ir spilgtākas un priecīgākas.
13. Kā atšķiras Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes cimdu raksti?
Cimdu raksti „ieprecēti” no novada novadā, tāpēc precīzāk cimda piederību konkrētam novadam raksturo tā krāsu un toņu salikums.
Latgale ir linu zeme, tāpēc šī novada cimdos dominē linpelēkie gaišie toņi. Tāpat Latgalei un arī Kurzemei raksturīgas ir spilgtās un priecīgās krāsas.
Arī vārds „rakstaiņi” trāpīgāk apzīmē tieši Kurzemes cimdus, jo to raksti ir krāšņāki kā citos novados.
Mierīgie un sulīgie zemes toņi ir Zemgales dūraiņu pamatā.
Savukārt Vidzemei raksturīgi notonētie, bēšīgie toņi.
14. Interesanti Latviešu tautas ticējumi par cimdiem
4583. Cimdi un zeķes jāada va-
sarā, tad ir silti, mīksti un stipri.
/A. Zvejniece, Lubāna./
4586. Vecā mēnesī nevar jaunus
cimdus mazgāt, tad nobālē un laiž
vēju cauri.
/K. Zilbers, Meņģele./
4587. Nedrīkst cimdā degunu
slaucīt. Kas cimdā slauka degu-
nu, nepaliek bagāts.
/J. Andriņš, Taurkalns./
4588. Ar cimdu nevar roku dot,
tad atdod otram savu laimi.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./
