Linu krāsas kartona kastītēs esam ielikuši dūraiņu pāri, dzērvenes medū, liepziedu tēju, Rīgas melno balzamu un mūzikas disku ar latviešu skaņdarbiem. Gadsimtiem glabātās un no paaudzes paaudzē nodotās tradīcijas, nu ieadītas, salasītas, iepildītas un ieskaņotas, caur garšu, smaržu, skaņu un siltumu, tā saņēmējam stāstīs Latvijas stāstu un liks justies kā mājas. Cimdu pārī ieadītie Latvijas etnogrāfiskie raksti ļaus sataustīt Latviju caur tās gadskārtu un dievību tradīcijām. No karsti kūpošas liepziedu tējas tases pacelsies Latvijas vasaru viegli saldenā smarža. Izgaršojot dzērvenes zeltainajā liepu medū, viesis smelsies no dabas nākušo Latvijas spēku. Unikālais Melnais balzams ļaus izjust Latvijas ziemu siltumu. Mūsu mūzikā viesis saklausīs Latvijas burvīgumu.
CIK?
NO KURIENES?
4500 cimdu pāri
No visas Latvijas
150 kg dzērveņu un 320 litri liepu medus
Dzērvenes ielasītas Augšlatvijā, uz Alūksnes pusi. Savukārt medus ievākts
Rīgas Melnais balzams un tā garša, leģenda un īstums ir izdzīvojis cauri gadsimtiem, pārdzīvojot Krievijas impēriju, divus pasaules karus un aukstasinīgo 20. gs. racionālismu. Tas ir viens no retajiem Latvijas simboliem, kurš nepaliek vienīgi mūsu ciemiņu atmiņās vai fotogrāfijās, bet tiek aizvests līdzi.
Biškopībai Latvijā ir ļoti senas tradīcijas un gadsimtiem ilga vēsture. 9. un 10.gadsimtā atrastas senākās liecības par biškopību Latvijā - dzeņa detaļas un pītas lūku virves. 11.–13.gadsimtā atrasts vasks un bišu šūnas ar periem. 12.gadsimtā minēta medalus gatavošana lielos daudzumos. Bites katram tās turētajam bijusi svēta lieta. Par to liecina fakts, ka bišu koku izlaupīšana un izpostīšana bijis viens no nežēlīgākajiem atriebības veidiem. Latviešu mīlestība un pietāte pret medu mūsdienās nav mainījusies. Pašlaik mūsu dzīvi saldina aptuveni 70 tūkstoši bišu saimju, kas ik gadu saražo 600 – 800 tonnas medu.
Kāpēc liepziedu tēja vislabāk raksturo „Latvijas vasaras smaržu”? Liepziedu tējas tradīcija Latvijā sākās vairākus simtus gadus atpakaļ, kad mūsu senči atrada liepu mežus. Kad jūlijā liepas sasniedza pilnziedu, tie atklāja liepas ziedu smaržu un garšu un tai par godu šo gada posmu nodēvēja par Liepu mēnesi. Vēl šobaltdien jūlijā Latviju pārņem viegli saldenā liepziedu smarža, zālīšu vācējiem vēstot, ka laiks ievākt tēju.
Latvijas etnogrāfiskie adītie dūraiņi ir viens no veidiem kā parādīt Latvijas kultūras un etnogrāfisko rakstu bagātību. Cimdi ir Latvijai simboliski. Tas būs roku darbs, kas pasaulē tiek augstu vērtēts. Līdz ar to, tie būs vērtīga piemiņas velte no Latvijas, jo īpaši tāpēc, ka katrs cimdu pāris būs unikāls.
Iespējams daudzi no viesiem būs atbraukuši nesagatavojošies Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un būs priecīgi atrast savās somās dūraiņus. Tas taču būtu jauki, ka 4500 NATO samita viesu staigātu pa Rīgu Latvijas etnogrāfiskajos dūraiņos.
Citāts
„Es gribētu teikt tā, ka samits Rīgai un Latvijai ir galotne, bet tikai nākamā, nevis pēdējā."