Uzcienājies ar Latvijas kārumiem – dzērvenes medū!
Senas latviešu patiesības par medu
Biškopībai Latvijā ir ļoti senas tradīcijas un gadsimtiem ilga vēsture. 9. un 10.gadsimtā atrastas senākās liecības par biškopību Latvijā - dzeņa detaļas un pītas lūku virves. 11.–13.gadsimtā atrasts vasks un bišu šūnas ar periem. 12.gadsimtā minēta medalus gatavošana lielos daudzumos. Bites katram tās turētajam bijusi svēta lieta. Par to liecina fakts, ka bišu koku izlaupīšana un izpostīšana bijis viens no nežēlīgākajiem atriebības veidiem. Latviešu mīlestība un pietāte pret medu mūsdienās nav mainījusies. Pašlaik mūsu dzīvi saldina aptuveni 70 tūkstoši bišu saimju, kas ik gadu saražo 600 – 800 tonnas medu.
Uz medus lielo lomu latviešiem norāda arī medus vieta mūsu folklorā. Dažādas tautasdziesmas, teicienus, ticējumus un gudrības par medu latvieši lieto vēl mūsdienās, kaut tie radīti gadsimtus atpakaļ.
Medus ir zāles pret 99 vainām
Kas gan cits tik veselīgi un ātri liktu smadzeņu šūnām aktīvāk strādāt kā medus? Medū esošās saldvielas ļoti ātri nonāk smadzenēs, uzlabo domāšanu, veicina ātrāku iegaumēšanu. Mūsu sportisti nezina labāku līdzekli, kā ātrāk atjaunot spēkus, uzturēt veselību un pasargāties no iespējamām saslimšanām. Lietojot medu ārīgi un uzklājot to uz tīras un uzsildītas ādas, tas ļoti labi ietekmē mikrocirkulāciju, ārstē, un āda paliek maiga un zīdaina. Medus pozitīvās īpašības iespējams slēpjas faktā, ka medus ir ļoti pietuvināts, gandrīz vai atbilstošs mūsu asins sastāvam.
Un ar dzērvenēm...
Medus un dzērvenes no paaudzes paaudzē mums devušas spēku un veselību, lai pārciestu ziemeļiem raksturīgās bargās ziemas. Mūsu medus ir vērtīgs, koncentrēts un bioloģiski aktīvs, jo sezona ir neilgu laiku un augiem ziedputekšņi ir daudz koncentrētāki nekā vietās, kur ziedēšanas sezona ir visu laiku. Šeit augušām dzērvenēm ir deviņas reizes lielāka C vitamīna deva, nekā citur.
Interesanto medus un dzērveņu kombināciju radījuši mūsu senči. Tie secināja, ka vislabākais veids, kā uzglabāt dzērvenes un saglabāt ogu vērtīgas īpašības, ir turēt tās iemērktas medū. Laika gaitā atklājās arī tik atšķirīgo produktu lieliskā saderība garšas ziņā. Lietoti atsevišķi šie produkti apveltīti ar spēcīgu garšu un tāpēc ne visiem pieņemami, bet apvienoti tie veido līdzsvaru. Pats svarīgākais, šī kombinācija visos laikos ir bijusi lielisks veselības un spēka avots katram latvietim gan ikdienā, gan brīžos, kad šķiet piezagusies saaukstēšanās.
320 litri liepu medus un 150 kg dzērveņu NATO samita viesiem
Lai visi NATO samita viesi aizvestu sev līdzi uz mājām Latvijas kārumus, būs nepieciešami aptuveni 320 litri liepu medus un 150 kg dzērveņu 4500 burciņu piepildīšanai ar dzērvenēm medū. Gan medu, gan dzērvenes NATO samita viesiem uzticēts sagādāt Jānim Sulutauram, biežāk dēvētam par Daugmales Jāni.
Medus burciņas saldeni rūgtais sastāvs pārstāvēs divus novadus. Medus ievākts Daugavas otrā malā – Zemgalē, no 140 liepu plašas alejas, kas, pēc dravnieka vārdiem, ir viena no tīrākajām vietām Latvijā. Savukārt dzērvenes viena pēc otras rūpīgi ielasītas Augšlatvijā, uz Alūksnes pusi.
Kāds varētu jautāt, kāpēc dzērvenes tiks pasniegtas tieši liepu medū, nevis viršu vai rapšu medū? Dravnieki stāsta, ka mēģinājuši tās likt kopā arī ar citām medus šķirnēm, tomēr cilvēks pats, vadoties pēc savām garšas prasībām, ir devis priekšroku liepu medus tandēmam ar dzērvenēm. Neskatoties uz to, ka liepu medus garšas ziņā ir viens no maigākajiem un saldākajiem mediem, tam tomēr ir klāt savs rūgtumiņš, tāpēc arī tas tik labi ar skābo dzērveni sadzīvo un ļoti labi viens otru papildina. Protams, arī liepu medus dzidrā un zeltainā krāsa daudz karaliskāk nekā citas medus šķirnes izceļ sārto dzērveni.
Īsa pamācība medus lietošanā
Kā medu uzglabāt?
Medu svarīgi turēt noslēgtos traukos. Normāli nogatavināts medus stingri noslēgtos traukos var glabāties gadu desmitus. Ja to glabā atvērtu, tas pieņem visas smakas un gaisa mitrumu. Tā rezultātā medus sāk rūgt un paliek tik negaršīgs, ka pat uz maizes negribas smērēt. Tomēr uz galda vienmēr var turēt vaļā puslitra burciņu ar viegli uzliktu vāciņu. Savukārt dzērvenes, svaigas ieliktas medū, glabājas neilgu laiku, tāpēc šis gardums ir jāpatērē pēc iespējas ātrāk.
Kā pareizi medu lietot?
Svarīgi medu nepārkarsēt. 70 grādu temperatūrā no medus paliek pāri tikai saldvielas, jo visi bioloģiski aktīvie fermenti iet bojā un pazūd līdz ar tējas garaiņiem. Medus karsēšanai 42 grādi ir pēdējā robeža, tāpēc verdošā tējai vai pienam nevajadzētu likt medu klāt, bet gan drusku paciesties un ļaut tiem mazliet atdzist.
Pateicamies par sadarbību dravniekam Jānim Sulutauram, apiterapeitei Marutai – Solvitai Naudiņai un Latvijas Biškopības biedrībai.
