Folkroks ieskandinās pieņemšanu mediju pārstāvjiem!
21.11.2006.
IĻĢI
Latviešu mūzikas grupa, ko dibinājusi I.Reizniece 1981.gadā sākotnēji kā folkloras ansambli, kas pēc 11 gadiem pārtapis par postfolkloras grupu. Šis I.R. ieviestais apzīmējums mēģina izskaidrot “IĻĢI” muzicēšanas būtību, proti, to, ka folkloras materiāli ir tikai impulss savas - mūsdienīgas, latviešu tradicionālajās skaņās un dainu enerģētikā sakņotas mūzikas radīšanā. Saiti ar tradicionālo tautas mūziku “IĻĢI” saglabā, regulāri spēlējot dančus.
Koncertējuši Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Polijā, Čehijā, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Šveicē, Austrijā, Vācijā, Islandē, Spānijā, Itālijā, Francijā (Varbūt šo uzskaitījumu, lai pārāk neizklausītos pēc lielīšanās, aizstāt ar teikumu: tuvākās un tālākās Eiropas valstīs, kā arī...) Ķīnā, ASV, Kanādā, Austrālijā.
Sastāvs 2006: I.Reizniece (vijole, balss), M.Muktupāvels (kokle, akordeons, dūdas, ganu rags, stabule, balss), G.Gaujenieks (ģīga, bass, balss), E.Kronbergs (ģitāra), V.Strods (bungas un perkusijas).
Albumi: "Rāmi, rāmi" un "Bāreņu dziesmas" (abi 1993), "Riti, riti" (1996), "Saules meita" (1998, Lielā Mūz. ierakstu gada balva, Lielā mūz. balva), "Sēju vēju" (2000), “Agrie gadi”(2001), "Spēlēju, dancoju" (2002, Mūz. ierakstu gada balva), "Kaza kāpa debesīs"(2003, Mūz. ierakstu gada balva), “Rāmi un ne”(2004., Mūz. ierakstu gada balva), “Totari”(2005.), “Ne uz vienu dienu”(2006.).
Par to, ka Iļģi ieņēmuši redzamu vietu pasaules mūzikas apritē, liecina viņu pēdējā CD “Ne uz vienu dienu” panākumi World Music Charts Europe (WMCE) labāko sarakstā. Sevišķi vērtīgu ceturtdaļgadsimta jubilejas velti WMCE apskatnieki Iļģiem pasniedza šā gada jūlijā, iebalsojot Ne uz vienu dienu otrajā vietā starp labākajiem world music ierakstiem Eiropā. Tā ir lielākā starptautiskā profesionālā atzinība, kādu līdz šim Latvijā saņēmuši šā mūzikas virziena pārstāvji.
Dandari
Latvijas Universitātes folkloras deju grupa „Dandari” jau 25 gadus nodarbojas ar latviešu tradicionālās kultūras mantojuma kopšanu un popularizēšanu. Šajā kolektīvā jaunieši apgūst tautas dziesmas, dejas, ieražas un sava tautas tērpa nešanas tradīcijas. Laviešu deju mantojums, kas pamatā fiksēts 19.gs. un 20.gs. sākumā, glabā daudz senākas un plašākas ietekmes – gan Eiropas senās galma dejas – kadriļas, polonēzes, ekosēzes u. c., gan 20. gs. sākuma modes deju ietekmes. Šis dejas dejojot, liela uzmanība tiek pievērsta to stilistiskajai daudzveidībai un dažādajām reģionālajām īpatnībām.
Savu prasmi „Dandaru” dejotāji un mūziķi rādījuši visdažādākajai auditorijai neskaitāmos koncertos un festivālos Latvijā un daudzās citās zemēs.
