ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas piezīmes Limbažu vidusskolā, 2006. gada 22.septembrī 

Man ir prieks šodien būt šeit kopā ar savu labu draugu – Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču, ar kuru man ir izveidojusies ilgstoša un cieša sadarbība. Rinkēviča kungs pirms neilga laika kopā ar Latvijas aizsardzības ministru A.Slakteri Vašingtonā tikās ar mūsu valsts aizsardzības sekretāru D.Ramsfeldu, un esmu pārliecināta, ka tā bija sirsnīga tikšanās.

Šī ir viena no tām daudzajām zīmēm, kas liecina par ciešām attiecībām starp Latviju un Savienotajām Valstīm. Jūsu prezidentei jūnijā bija iespēja uzrunāt Kongresu – jāpiezīmē, ka šāda izdevība katru gadu rodas tikai dažiem pasaules līderiem. Savukārt novembrī ASV prezidents Dž.Bušs 18 mēnešu laikā jau otro reizi ieradīsies Latvijā. Šoreiz – lai piedalītos NATO samitā, kas notiks Rīgā.

Tādēļ es šodien gribētu ar jums runāt par NATO, par tā nozīmi un to, kāpēc jums – jauniem cilvēkiem un Latvijas nākotnes līderiem – būtu interesanti uzzināt par NATO un šajā samitā notiekošo.

NATO dibināšanā Savienotās Valstis uzņēmās vadību. Savienoto Valstu trīsdesmit trešais prezidents Harijs S. Trūmens saveda kopā divpadsmit demokrātiskas valstis no Eiropas un Ziemeļamerikas, lai 1949.gadā parakstītu Vašingtonas līgumu.  

Vairāk nekā četrdesmit gadus NATO bija alianse, kas apvienoja brīvas Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstis militārā un politiskā organizācijā, lai spētu turēties pretī tirānijai, kas valdīja Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs Austrumeiropā. Tajā laikā Latvija atradās mākslīgās sadalošās līnijas, kas stiepās caur Eiropu, nepareizajā pusē.  

Savienotās Valstis un daudzi mūsu sabiedrotie sniedza savu atbalstu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, atsakoties atzīt padomju okupāciju un aneksiju. Kad pirms piecpadsmit gadiem Padomju Savienība sabruka, NATO uzsāka sadarbību ar jaunajām neatkarīgajām valstīm, lai palīdzētu tām izveidot demokrātiskas valdības un stiprināt savu drošību. 

2002. gadā Latvija kopā ar vēl sešām valstīm tika uzaicināta pievienoties NATO, un 2004. gadā tā kļuva par pilntiesīgu alianses locekli. Līdz ar to mēs spērām vēl vienu soli tuvāk prezidenta Dž.Buša vīzijas par vienotu, brīvu un miera stāvoklī esošu Eiropu īstenošanai.

Vēsture ir svarīga, un mēs to nedrīkstam aizmirst – esmu pārliecināta, ka jūsu vēstures skolotāji tam piekritīs. Taču, runājot par NATO, es negribētu kavēties pagātnē. Es gribu runāt par alianses nozīmi mūsdienās un tās saistību ar jūsu pašu dzīvi. NATO būtība ir izteikta Vašingtonas līguma 5. pantā, proti, uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm ir līdzvērtīgs uzbrukumam visām NATO valstīm. Dalībvalstis pret šo vienošanos izturas ļoti nopietni.

Tas tāpēc, ka šīs valstis zina, ka uz saviem sabiedrotajiem var paļauties, un tās vieno kopīgas vērtības. NATO gadījumā vienotas vērtības ir saglabājušās vairāk nekā 55 gadu garumā – demokrātija, brīvība, tirgus ekonomika un personu tiesību ievērošana. Beidzoties Aukstajam karam, NATO saglabāja savas vērtības, bet daudz vairāk valstu, tādas kā Latvija, bija brīvas pieņemt tās vērtības, kas tik ilgu laiku bija apspiestas.   

Kad kļuva skaidrs, ka šīs vērtības ir cieši iedibinātas tādās valstīs kā Latvija un ka šīs valstis ir spējīgas izpildīt savas politiskās un militārās saistības kā NATO dalībvalstis, tās tika uzaicinātas pievienoties.

Jau iepriekš minēju 5. pantā noteiktās saistības, kas ir NATO darbības pamatā. Šomēnes aprit 5 gadi kopš vienīgā gadījuma NATO vēsturē, kad 5.panta nosacījumi tika izmantoti dzīvē – atbildot uz teroristu uzbrukumiem Savienotajām Valstīm 2001. gada 11. septembrī.  

Cilvēki, kuri īstenoja šos uzbrukumus, parādīja, ka iestājas pret NATO pamatvērtībām. Afganistānā pat tika izveidota valdība, kas bija tikpat represīva kā Padomju Savienībā pastāvējusī. Kļuva skaidrs, ka mūsu drošību arvien vairāk apdraud valstis ārpus Eiropas, tādēļ mums vajadzēja draudus novērst, pirms tie sasniedza mūsu robežas. 
Pēc tam, kad līdzīgi domājošas nācijas, tai skaitā Latvija, palīdzēja gāzt Taliban režīmu un deva Afganistānas iedzīvotājiem iespēju izdarīt nopietnu izvēli savai nākotnei, NATO, arī šoreiz ar Latvijas līdzdalību, ir aktīvi centusies šajā valstī nodrošināt mieru un palīdzēt iesakņoties demokrātijas un brīvības principiem. NATO turpmākā loma Afganistānā būs galvenais Rīgas samitā apspriežamais jautājums.   

Taču NATO arvien ciešāk raugās arī uz Latvijas kaimiņvalstīm, lai atrastu partnerus, kam ir kopīgas vērtības, un palīdzētu šo vērtību stiprināšanā. Dalībvalstu līderi izvērtēs, vai Gruzija un Ukraina ir spējušas pierādīt, ka tās spēj ievērot mūsu kopīgās pamatvērtības, lai ļautu šīm valstīm tuvināties līdzdalībai aliansē. 

Viens no aizraujošākajiem samita pasākumiem būs jauno līderu forums, kas vienos jauniešus no alianses dalībvalstīm un daudzām mūsu partnervalstīm, lai apspriestu, kādas ir iespējas  veicināt NATO vērtību un mērķu sasniegšanu arī tad, ja šie cilvēki ir žurnālisti, pētnieki, biznesmeņi utt. Es domāju, ka no šī pasākuma jūs gūsiet daudz labu ideju un pozitīvas enerģijas.

Iespējams, jūs sev jautāsiet, kāda tam visam saistība tieši ar jums un kādā veidā jūs varat dot savu ieguldījumu NATO. Daži no jums, iespējams, vēlēsies pievienoties Latvijas bruņotajiem spēkiem – es esmu droša, ka Rinkēviča kungs šajā jautājumā labprāt sniegtu jums mazliet vairāk informācijas. Tomēr, ja jūs negribat iet šādu ceļu, jūs varat aktīvi aizstāvēt tās vērtības, kas mums visiem NATO ir kopīgas.

Esiet aktīvi sabiedriskajās norisēs, uzziniet vairāk par apkārtējo pasauli, paudiet savu viedokli, ja nepiekrītat tam, kā rīkojas valdība, nepiekrītat iesaistīties tādos darījumos, kas nav godīgi un caurskatāmi. Un tad, kad esat sasnieguši nepieciešamo vecumu, piedalieties vēlēšanās!

NATO ir pazīstama kā militāra organizācija, un nav šaubu, ka drosmīgie karavīri formas tērpos no 26 valstīm ir palīdzējuši izveidot to par vēsturē veiksmīgāko aliansi. Tomēr NATO īstais spēks ir tās cilvēki, kuri katru dienu savās ikdienas gaitās veicina alianses kopīgo pamatvērtību turpināšanos. Gribētu jūs lūgt glabāt šīs vērtības un mūsu kopīgo aliansi vēl turpmākos piecdesmit gadus. Ja jūs to spēsiet, pasaule kļūs labāka un drošāka.
Paldies!